1991.gada janvāris bija Tautas laiks, brīvības un draudu, neziņas un trauksmes laiks. Visa Latvija sevi apliecināja, ka brīvība ir ne tikai jāizcīna, bet arī jāaizstāv. Maza valsts, bet tās cilvēku apņēmība nosargāt savu tēvu zemi daudziem šķita pat neiespējama. Tūkstoši nešaubījās par jaunā laika, savas valsts un tautas nākotni. Cik pārsteidzoši, ka vienaldzīgi nestāvēja malā, bet aktīvi iesaistījās daudzu tautību pārstāvji! 13. janvāra notikumi Lietuvā vēl vairāk stiprināja pārliecību par barikāžu nepieciešamību Rīgā, Liepājā. Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, kļuva par neatkārtojamu nevardarbīgas pretošanās paraugu.
1991. gada janvāris prasīja upurus… Piemiņu glabā tauta, atmiņas - bojāgājušo tuvinieki, draugi. Retākas kļuvušas barikāžu dalībnieku rindas, jo pagājis tāds laiks. ..
Cilvēku atstātās atmiņas iemūžinātas kino kadros, pierakstītas. Fotogrāfijas, piemiņas lietas, apbalvojumi, rūpīgi glabāti, saudzēti.
Lai mūsu jaunā paaudze sajustu barikāžu laika nozīmi Latvijas likteņgaitās, skolā šajā nedēļā vēstures stundās audzēkņi gan klausījās stāstījumus par barikāžu laika notikumiem, gan arī noskatījās patiesas, vērtīgas Z.Vidiņa un J.Podnieka veidotās dokumentālās filmas. Skolas vestibilā izvietotajā izstādē ikviens varēja aplūkot savāktos materiālus - grāmatas, laikrakstus, piemiņas lietas,apbalvojumus. 18. janvāra novakarē pie dienesta viesnīcas visus pulcināja barikāžu atceres ugunskurs, karsta zupa un dziesmas, kuras iedvesmoja 1991.gada barikāžu dalībniekus.
Mēs esam barikāžu atceru laika 33.gadā. Ceram un ticam, ka cilvēki saglabās atmiņas par Pienākumu, Atbildību un Mīlestību!
Izglītības programmas
