Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni,
Kad liekas- pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.(K.Apškrūma)
Pateicībā un patiesā cieņā pret nezūdošo mīlestību, nesavtīgajām rūpēm, nenovērtējamo gādību un atbildību sveicam visas māmiņas, vecmāmiņas, visas tās mīļās būtnes, kuras lolo, audzina un iedvesmo!
Saulainu, košu un sirdsmīļu Mātes dienu!
